Par mākslas definīciju mūsdienās var strīdēties, bet skaidrojošā vārdnīca mums piedāvā sekojošu definīciju: „Sabiedriskās apziņas forma, kas tēlaini atspoguļo objektīvo realitāti.” Jāatzīst, ka šī definīcija ir ar tik pat neskaidrām robežām kā pats aprakstītais termins. Patiesi – definēt mākslu un nospraust tai skaidras robežas nav īsti iespējams, jo šī definīcija atšķirsies no cilvēka uz cilvēku un katrs sapratīs ko citādāku. Iespējams, ka vecākiem cilvēkiem māksla aprobežojas tikai ar gleznošanu, tomēr jaunieši mākslu saprot jau daudz plašākā nozīmē – tā ir kaut kas, kas mūsos rada emocijas un brīžiem arī pārdomas – tādēļ māksla var būt arī mūzika, rakstīts teksts, performances un daudz kas cits. Tomēr lielais jautājums paliek neatbildēts – vai arhitektūra arī ir māksla?
Mākslinieciskums latviešu arhitektūrā izpaužas daudz citādāk nekā mums tas ir pierasts, skatoties uz, piemēram, Antonio Gaudi radītajām ēkām Barselonā, kurām nenoliedzami ir ļoti estētiski patīkams izskats un tās spilgti izceļas citu, sev apkārt esošo ēku vidū. Interesanti, ka Latvijā arhitektu vidū ir daudzas sievietes, piemēram, tādas spilgtas arhitektes kā Ausma Skujiņa, Zane Kalinka, Ināra Kārkliņa, Zaiga Gaile, kā arī mūsdienu zvaigzne, jaunā arhitekte Zane Tetere, kuras vārds ne reizi vien ir parādījies dažādos vērienīgos, starptautiskos arhitektūras izdevumos.
Runājot par mūsdienu arhitektūru Latvijā, ir vērts minēt, ka jaunās tendences spēcīgi kontrastē ar tik pierasto Padomju laiku ēku funkcionālismu, kurā nebija sajūtama ne kripatiņa iedvesmas vai arhitekta pašizpausmes. Latvijā ienāk modernā arhitektūra – šim lielisks piemērs ir samērā nesen celtā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, kuras autors ir Gunārs Birkerts. Viņš ir amerikāņu arhitekts, kurš pēc izcelsmes ir latvietis. Arī viņa radītajā ēkā var skaidri redzēt, ka mūsdienās tiek piedomāts arī pie tā, kā pati ēka iederēsies apkārtējā vidē; šajā gadījumā viņa projekts ir kļuvis par sava veida apskates objektu, kas skatītājiem piedāvā iespēju redzēt unikālu arhitektūras objektu, kas ir pietiekami iespaidīgs, bet tai pat laikā tas iekļaujas Rīgas pilsētvidē.